Vai Jūsu uzņēmumā darbinieki prot izmantot mākslīgo intelektu?

Blog Lai gan Latvija ir tehnoloģiju līdere, daudzi uzņēmumi saskaras ar "produktivitātes paradoksu", kur investīcijas mākslīgajā intelektā nenes gaidīto peļņu. Jaunākie dati atklāj satraucošu tendenci: kamēr darbinieku apmācību apjoms krities uz 12,5%, vairums nespēj gūt reālu labumu no AI rīkiem. Balstoties uz Harvard Business Review pētījumu, raksts skaidro, kāpēc aklā "copy-paste" pieeja rada zaudējumus un kāpēc kritiska domāšana (metakognīcija) ir svarīgāka par pašu tehnoloģiju. Rakstā piedāvātas četras praktiskas stratēģijas – no "veselā saprāta filtra" līdz iteratīvām darba plūsmām – dārgu kļūdu novēršanai. Šis ir ceļvedis vadītājiem, kā pārvērst AI no riskanta eksperimenta par uzticamu un pelnošu biznesa resursupost description.

Ervīns Butkevičs, PhD cand.

1/9/20262 min read

Būsim godīgi. Mēs visi esam dzirdējuši, ka "Latvija ir tehnoloģiju lielvalsts" (jā, reitingos tehnoloģiju attīstībā esam pakāpušies uz 21. vietu ). Bet, kad runa ir par ikdienas biznesu – noliktavu, ražotni vai klientu servisu –, realitāte bieži ir cita. Mēs iedodam darbiniekiem ChatGPT vai Copilot, ceram uz brīnumu, bet pretī saņemam… viduvējus tekstus, nepārbaudītus faktus un kļūdainus Excel datus. Vai problēma ir rīkos? Nē. Problēma ir tajā, ka mēs iedevām "Ferrari" cilvēkiem, kuriem neiemācījām braukt.

Jaunākais Harvard Business Review pētījums (un skarba statistika no Latvijas) parāda, kāpēc 74% darbinieku AI nedod nekādu jūtamu labumu.

Skarbā patiesība: "Copy-Paste" kultūra izmaksā dārgi

Iedomājieties situāciju pārtikas ražošanas uzņēmumā (kur, starp citu, pieprasījums pēc IT risinājumiem audzis par 61% ).

👨‍💼 Situācija A (Bīstamā): Loģistikas menedžeris prasa AI: "Optimāla maršruta plāns piegādei Rīgā." AI izmet standarta maršrutu. Menedžeris to "akli" nosūta šoferiem. Rezultāts? Sastrēgumi, nokavētas piegādes, jo AI nezināja par šīsdienas remontdarbiem uz Vanšu tilta.

👩‍💼 Situācija B (Peļņu nesošā): Tas pats menedžeris izmanto AI, lai aprēķinātu variantus, bet pieslēdz to, ko pētnieki sauc par metakognīciju (jeb vienkāršā valodā – veselo saprātu un kritisko pārbaudi). Viņš liek AI pārbaudīt maršrutu pret aktuālajiem sastrēgumu datiem. Rezultāts? Ietaupīta degviela un laiks.

Kāpēc mēs to neredzam biežāk?

Jo mēs esam pārstājuši mācīties. Latvijā drastiski krities uzņēmumu skaits, kas iegulda darbinieku digitālajās un drošības apmācībās – no 26,2% pērn uz nožēlojamiem 12,5% šogad. Mēs taupām uz zināšanām, bet maksājam ar kļūdām. Mazie uzņēmumi sūdzas par līdzekļu trūkumu, bet AI nepareiza lietošana izmaksā dārgāk nekā vienkāršs treniņš.

3 lietas, ko Jūs varat pieprasīt no darbiniekiem jau rīt (bez maksas)

Jums nevajag dārgus kursus, lai sāktu mainīt situāciju. Ieviesiet "Veselā saprāta filtru" jebkuram darbam ar AI:

AI ir melnā darba darītājs, nevis lēmējs. AI var apstrādāt datus vai uzrakstīt e-pasta melnrakstu. Bet lēmumu "Sūtīt" vai "Apstiprināt maršrutu" pieņem cilvēks. Ja darbinieks nevar pamatot, kāpēc AI piedāvājums ir pareizs – darbs nav pieņemts.
"Oponenta" metode. Lieciet darbiniekiem izmantot AI, lai atrastu kļūdas savos lēmumos, nevis lai radītu lēmumus viņu vietā. "ChatGPT, atrodi 3 riskus šajā piegādes līgumā" ir daudz vērtīgāks prompts nekā "Uzraksti līgumu".
Pārbaudes jautājums. Kad darbinieks atnes rezultātu, pajautājiet: "Kur šeit beidzas AI un sākas tava pieredze?" Ja atbilde ir klusums, jūs maksājat algu robotam, nevis cilvēkam.

Rezumē:

Tehnoloģijas Latvijā ir (un tās paliek lētākas). Problēma nav "dārgais AI", problēma ir "lēta domāšana". Tie uzņēmēji, kuri iemācīs saviem cilvēkiem apšaubīt un pārbaudīt AI rezultātus, būs tie, kas pelnīs. Pārējie cīnīsies ar sekām. Vai Jūs uzticaties tam, ko Jūsu darbinieki ģenerē ar AI, vai pārbaudāt katru vārdu?

AIBiznesā #LatvijasUzņēmēji #Efektivitāte #BezCukura #TrainingAI