Vai AI stāsies auditorijas priekšā Latvijas augstskolās?

Aizvadītajā akadēmiskajā gadā Hārvardas Biznesa skola (HBS) veica pārsteidzošu eksperimentu – pirmo reizi mācību procesā ieviesa mākslīgā intelekta (MI) virtuālo pasniedzēju, kam nebija ne kabineta, ne amatu konkursu, ne arī pulsa. Tomēr, par spīti šīm „trūkstošajām īpašībām”, students šo pasniedzēju pieņēma ar atplestām rokām. Kas notiktu, ja līdzīgu eksperimentu veiktu Latvijas augstskolas?

Savā pieredzē esmu redzējis, ka Latvijā, īpaši valsts pārvaldes sektorā, MI ieviešana saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem. Trūkst strukturētas pieejas, darbinieki bieži izjūt bailes no kļūdām, bet vadībai trūkst skaidrības par investīciju atdevi (ROI). Hārvardas piemērs skaidri parāda, ka MI var veiksmīgi risināt līdzīgas problēmas arī izglītības nozarē.

Ko mēs varam mācīties no Hārvardas piemēra?

Pētījumā, kas veikts HBS, 930 pirmā kursa grāmatvedības studenti izmantoja speciāli pielāgotu MI čatbotu, lai palīdzētu sev apgūt sarežģītus kursa materiālus. Pētījums parādīja, ka 75% studentu regulāri izmantoja šo MI “pasniedzēju”, lai precizētu sarežģītus jēdzienus, kopā to veidotu praktiskus uzdevumus un vēl- lai pārbaudītu savas zināšanas. Tas liecina, ka AI var būt labs palīginstruments studentiem, kuriem nav iepriekšējas pieredzes konkrētajā mācību priekšmetā, vai tēma ir sarežģīta.

AI kā atbalsts, nevis aizvietotājs

Studenti atzina, ka MI labāk izskaidroja pamata konceptus (citi vārdi, līdzības izmantošana un pat alegorijas), ko pasniedzējiem bieži vien nāktos skaidrot atkārtoti. 44,6% studentu izmantojuši AI, lai padziļinātu izpratni par grāmatvedības pamatjēdzieniem, bet 41,6% – praktisku uzdevumu risināšanai. Tas ļāva augstskolas pasniedzējiem vairāk koncentrēties uz dziļākām diskusijām, nevis uz elementāru atkārtošanu. Latvijā, kur studiju procesā bieži vērojamas lielas atšķirības studentu zināšanu līmeņos, līdzīgs risinājums varētu būt nozīmīgs atbalsts.

Daudzi Hārvardas studenti arī uzsvēra, ka MI izmantošana palīdzēja mazināt stresu (varēja uzdot “dumjus ”jautājumus čatbotam neraizējoties par pasniedzēja un kursabiedru vērtējumiem). Latvijas augstskolās, kur studentiem ir ierobežotas iespējas konsultēties ar pasniedzējiem ārpus lekciju laikiem, šāds digitāls palīgs varētu sniegt atbalstu tieši vakara stundās, kad mācību darbs bieži notiek visintensīvāk.

Piesardzība, bet arī potenciāls

Tomēr pētījums uzsvēra arī studentu piesardzību pret MI precizitāti, īpaši veicot sarežģītus aprēķinus. Šādas bažas ir pamatotas arī pie mums augstskolās un valsts pārvaldes sektorā, kur vadītāji bieži baidās no kļūdām MI ieviešanas procesos. Šeit ir nepieciešams ekspertu atbalsts, lai nodrošinātu MI apmācību, pielāgošanu un drošu izmantošanu. Mūsu augstskolām ir lieliska iespēja kļūt par līderēm Baltijā, gudri izmantojot mākslīgo intelektu izglītības procesā. Tāpat kā Hārvardā, arī Latvijā MI nav jāuztver kā drauds, bet gan kā iespēja stiprināt personalizēto mācību kvalitāti, nodrošināt atbalstu katram studentam.

Praktisks piemērs AI izmantošanai varētu būt īpaši pielāgoti AI asistenti, kas studentiem automātiski ģenerē individuālus uzdevumus un testus atbilstoši viņu zināšanu līmenim, tādējādi nodrošinot efektīvāku mācību procesu un ļaujot pasniedzējiem koncentrēties uz studentu mentoringu. Hārvardas Biznesa skolas pētījumi liecina, ka studenti MI visbiežāk izmantojuši tieši eksāmenu un uzdevumu izpildes laikā – piemēram, oktobrī jautājumu skaits AI botam pieauga līdz vairāk nekā 1500 dienā.

Esmu pārliecināts, ka šāda pieeja būtu ne tikai veiksmīga, bet arī droša un strukturēta. Ja mēs būsim pietiekami drosmīgi, nākamais virtuālais pasniedzējs Latvijas augstskolās varētu kļūt par tikpat populāru, kā Hārvardas AI grāmatvedības kursa čatbots. Tagad ir iespēja to darīt ar ChatGPT StudyMode interaktivitāti. Čatbots ar tevi sarunājas un virza kā draugs caur jauno zināšanu labirintu, Un galu galā – kam gan nepatīk doma par pasniedzēju, kurš vienmēr ir pieejams, nekad nenogurst? Varbūt tieši tas būs īstais impulss Latvijas augstskolu mācību procesam!