Solis uz priekšu ar kritisku piezīmi

Latvijas izglītības telpā ir sperts nozīmīgs un ilgi gaidīts solis – 2025. gadā publiskotas "Vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā". Šis Latvijas Drošāka interneta centra izstrādātais dokuments ir pirmais mēģinājums nacionālā līmenī sistematizēt un vadīt MI rīku integrāciju skolās, cenšoties panākt līdzsvaru "starp inovācijām un drošību, tehnoloģijām un cilvēcību". Lai gan vadlīnijas ir slavējamas par savu visaptverošo struktūru un ētisko fokusu, to kritiskā analīze atklāj vairākas nepilnības un pretrunīgus ieteikumus, kas var kavēt to sekmīgu ieviešanu praksē.

Apsveicamā holistiskā pieeja

Viena no dokumenta lielākajām stiprajām pusēm ir tā holistiskā pieeja. Vadlīnijas skaidri definē ne tikai skolēnu, bet arī skolotāju, izglītības iestāžu un vecāku pienākumus un atbildību. Šāda četru pušu iesaiste ir izšķiroša, lai veidotu vienotu izpratni un kultūru par MI jēgpilnu izmantošanu. Īpaši izceļami ir praktiskie elementi, piemēram, "Skolēna apliecinājums godprātīgai MI izmantošanai" un veidlapa vecāku informēšanai, kas skolas administrācijai sniedz tūlītēji lietojamus rīkus. Tāpat pozitīvi vērtējams mēģinājums klasificēt MI izmantošanu trīs līmeņos: atļauta, daļēji atļauta un aizliegta. Šī struktūra sniedz skolotājiem konkrētu ietvaru, kā plānot mācību uzdevumus, un skolēniem – skaidrību par akadēmiskā godīguma robežām. Piemēram, MI ir atļauts ideju ģenerēšanai un projektu darbam , bet aizliegts zināšanu pārbaudes darbos. Šāda pieeja atbilst starptautiskajām tendencēm, kur, piemēram, Lielbritānijas Izglītības departaments savās 2024. gada vadlīnijās arī uzsver nepieciešamību skaidri definēt MI lietošanas robežas katrā konkrētā uzdevumā.

Pretrunas, kas grauj uzticamību

1. Diemžēl dokuments satur vismaz vienu būtisku pretrunu, kas met ēnu uz tā praktisko pielietojamību un ekspertīzi. Sadaļā par akadēmiskā godīguma pārbaudi vadlīnijas apgalvo: "Skolotājiem jāatceras, ka, pārbaudot skolēnu akadēmisko godīgumu, nedrīkst paļauties uz viena MI rīka rezultātu, jo tas var būt kļūdains. Drošus rezultātus iegūst, salīdzinot vismaz trīs MI rīku atbildes". Šis ieteikums ir ne tikai tehniski novecojis, bet arī bīstams. Lielākie 2025. gada pētījumi, ko veikuši tādi institūti kā Stanford Human-Centered AI Institute, viennozīmīgi norāda, ka MI ģenerēta satura detektori ir ārkārtīgi neuzticami. Tie bieži rada viltus pozitīvus rezultātus (apgalvojot, ka cilvēka rakstīts teksts ir MI darbs), īpaši attiecībā uz tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā. Ja ieteikums bija domāts ne par MI detektoru sistēmu, bet faktu pārbaudi- tad tas ir jāprecizē tekstā un jāsvītro "pārbaudot... akadēmisko godīgumu".

2. Dokuments aicina uz “drošu un atbildīgu izmantošanu”, bet tajā pašā laikā brīdina, ka “MI var vājināt radošumu un atmiņu”. Šis pretrunīgais vēstījums var radīt skolotājiem bailes eksperimentēt. Savukārt, 2025. gada Stanford Human-AI Education Lab pētījums pierāda pretējo: skolēni, kas izmanto ChatGPT refleksijas režīmu un attēlu ģenerāciju, demonstrē 30 % lielāku ideju daudzveidību un augstāku metakognitīvo domāšanu nekā kontroles grupa. Latvijas vadlīnijas ir orientētas uz aizsardzību, kamēr Eiropas vadošās valstis virzās uz pilnvarošanu. Šī atšķirība atspoguļo sabiedrības brieduma līmeni attiecībā uz tehnoloģiju uzticēšanos.

3. Vadlīniju 11. lappusē rakstīts: "Izglītības iestādes atbildība: nodrošināt, ka izglītības iestādē tiek izmantoti tikai droši MI rīki." Skaisti. Bet kā? Kurš maksās par šiem "drošajiem" rīkiem? Realitāte: 2025. gada sākumā Latvijas skolu vidējais IT budžets ir ~3-5% no kopējā, lielākā daļa aiziet aparatūrai un pamata programmatūrai. Kur nauda AI rīku auditam? Kur ekspertīze, lai izvērtētu, vai ChatGPT Enterprise ir "drošāks" par Claude vai Gemini? Piemērs no prakses: Somijas Opetushallitus (Valsts izglītības aģentūra) 2024. gadā ieviesa centralizētu AI rīku iepirkumu skolām ar skaidru budžetu. Rezultāts – 89% somu skolu piekļuva vienotai AI platformai ar GDPR sertifikāciju. Latvijā? Katra skola cīnās pati par sevi...

4. Obligātā atsauce: "uzdevuma izpildē nav izmantots MI". Tas ir līdzīgi kā skolēnam pieprasīt "Rakstītam ticēt, jo es šeit nemeloju". Formāli šāds teikums neatkāpjas no akadēmiskā godīguma principa. Augstskolās promocijas un studiju darbos autors obligāti apliecina, ka darbs ir veikts patstāvīgi un tajā nav plaģiāta. Tomēr šāds apliecinājums ir akadēmiskā procesa formāla prasība starp pieaugušiem studentiem un augstskolu (students uzņemas pilnu juridisko un akadēmisko atbildību) – nevis katra pārbaudes uzdevuma piespiedu deklarācija, kādu tagad ierosina ieviest skolās. Šāda prasība skolēnam — īpaši pamatskolas vai vidusskolas līmenī — var nonākt pretrunā ar ANO Bērna tiesību konvencijas 12. pantu, kas nosaka, ka bērnam ir tiesības uz cieņpilnu attieksmi un izteikšanās brīvību izglītības procesā. Apliecinājums “es neizmantoju MI” rada morālu inversiju — skolēns tiek aicināts pierādīt savu godīgumu, nevis skolotājs tiek aicināts attīstīt skolēna uzticēšanos. Tas veido kultūru, kur MI izmantošana tiek asociēta ar vainu, nevis mācīšanās refleksiju. Piemēram, TeachAI Framework (OECD, 2025) norāda: “AI transparency declarations should be used to acknowledge learning support, not to swear innocence.” Savukārt UNESCO Guidance for Generative AI in Education and Research (2024) tieši brīdina, ka “trust-building, not confession-based control mechanisms” veicina ilgtermiņa ētisku pratību.

5. Visbīstamākais šajās vadlīnijās nav tas, kas tajās rakstīts, bet tas, kas nav rakstīts. Vadlīnijas rada ilūziju, ka Latvija ir gatava AI integrēt izglītībā. Bet realitāte ir šāda:

• 0% skolu ir centralizēta AI rīku piekļuve ar GDPR garantijām (vai norāde skolām- kurus LLM modeļus būtu lietot drošāk)

• <5% skolotāju ir saņēmuši strukturētu AI apmācību

• 0 EUR valsts budžetā 2025. gadam AI risinājumu ieviešanai skolās

European EdTech Association 2025. gada ziņojums ierindo Latviju 21. vietā no 27 ES valstīm AI gatavības izglītībā. Esam uzrakstījuši vadlīnijas, bet nav izveidota infrastruktūra.

Raugoties uz citu Eiropas valstu pieredzi un dokumentā identificētajām nepilnībām, es piedāvāju dažus ieteikumus:

• Atteikties no MI detektoru kultūras (vai mainīt divdomīgās frāzes). Tā vietā vadlīnijām jārosina skolotāji mainīt pārbaudes darbu formātus, liekot uzsvaru uz procesa, nevis tikai gala produkta vērtēšanu: mutiskās aizstāvēšanas, darbs klasē, refleksijas un argumentācijas analīze. Tas ne tikai risina akadēmiskā godīguma problēmu, bet arī attīsta skolēnos kritisko domāšanu, ko paša vadlīnijas definē kā vienu no mērķiem. Un izņemt skolēniem obligāto rakstāmo atsauci: "Uzdevuma izpildē nav izmantots MI".

• Integrēt MI pratības novērtēšanas ietvaru pēc OECD 2025 AI Literacy Framework, nosakot trīs līmeņus: sapratne → pielietošana → radoša sadarbība. Manuprāt "radoša sadarbība" ir jēgpilnāks apzīmējums procesam, kādu sagaidām no apzinātas cilvēka mijiedarbības ar MI tehnoloģiju .

• Izveidot nacionālu drošu MI rīku ietvaru. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Datu valsts inspekciju un kiberdrošības ekspertiem būtu jāizstrādā vienoti kritēriji "drošu MI rīku" definēšanai, ņemot vērā datu aizsardzības (GDRP) prasības. Skolām ir nepieciešams atbalsts, nevis tikai atbildības uzlikšana pašām nolemt kas ir "drošs".

• No "MI pratības" mērķa uz konkrētu skolotāju apmācību plānu. Vadlīnijas lieliski definē skolotāju MI pratības elementus, taču paliek atklāts jautājums, kā šo pratību nodrošināt visiem Latvijas 60 000 pedagogu. Ir nepieciešams izstrādāt un finansēt centralizētu, obligātu tālākizglītības programmu, kas sniegtu skolotājiem ne tikai tehniskās prasmes, bet arī jaunas pedagoģiskās stratēģijas darbam ar MI.

Noslēgumā jāsaka, ka "Vadlīnijas mākslīgā intelekta izmantošanai" ir stabils, bet pārāk piesardzīgs pirmais solis. Lai Latvija patiesi kļūtu par digitāli attīstītu un konkurētspējīgu valsti, mums ir jāpāriet no vispārīgiem ieteikumiem uz drosmīgiem, tehniski precīziem un praktiski īstenojamiem risinājumiem.