Mākslīgais intelekts un cilvēciskums izglītībā

Esmu pārliecināts, ka mēs stāvam uz sliekšņa revolūcijai, kas mainīs izglītības pieeju neatgriezeniski. Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, kas jau šodien aktīvi ietekmē izglītības vidi. IDC pētījumā 86% izglītības organizāciju ziņo, ka tās izmanto ģeneratīvo MI, nozare ir līderis MI izmantošanā, pārspējot pat citas nozares. Sākotnējās bažas par MI kā draudu akadēmiskajai integritātei pakāpeniski nomaina atvērtība jaunām mācību un mācīšanas iespējām. Mūsu mērķis nav vienkārši sekot līdzi šīm pārmaiņām, bet gan aktīvi tās izmantot, vienlaikus saglabājot tik svarīgo cilvēcisko elementu.

1. Mākslīgā intelekta transformējošā loma mācību procesā 2025. gadā

Manā skatījumā, 2025. gads iezīmēs MI dziļāku integrāciju mācību procesā, piedāvājot virkni inovāciju, kas mainīs gan pedagogu darbu, gan apmācāmo pieredzi.

• Personalizēta mācīšanās jaunā līmenī. MI spēj pielāgot mācību saturu un tempu katra apmācāmā unikālajam mācīšanās stilam, progresam un interesēm, izmantojot adaptīvas sistēmas. Šī pieeja palīdz mums dziļāk izprast skolēnu, studentu vajadzības, novēršot vispārēju "mācīšanu vidusmēram". Cengage Group pētījumi apliecina, ka ģeneratīvais MI personalizēs mācīšanos, stiprinot saikni starp pedagogiem un audzēkņiem un uzlabojot rezultātus visiem. Mērķis ir mazināt kognitīvo slodzi un nodrošināt, ka katrs apmācāmais saņem viņam pielāgotu atbalstu.

• Administratīvā sloga mazināšana un efektivitāte. MI spēja automatizēt ikdienas uzdevumus, piemēram, vērtēšanu, stundu plānošanu un atskaišu ģenerēšanu, ir būtiska, atbrīvojot skolotāju laiku no administratīviem uzdevumiem. Latvijas kontekstā, skolotāji jau aktīvi izmanto MI stundu plānošanai, pārbaudes darbu sagatavošanai un mājasdarbu izdomāšanai. Gallup dati liecina, ka pedagogi, kas regulāri izmanto MI, var ietaupīt aptuveni sešas stundas nedēļā, kas ir līdzvērtīgi sešām nedēļām mācību gadā, ļaujot veltīt vairāk laika personalizētai atgriezeniskajai saitei un saziņai ar vecākiem.

• Iesaistoša un interaktīva mācīšanās pieredze. MI piedāvā viegli izveidot spēļošanās metodē balstītu saturu: interaktīvas viktorīnas, web simulācijas un virtuālās laboratorijas, padarot mācīšanos aizraujošāku un efektīvāku. AI aģenti var veidot interaktīvu mācību vidi, kas uzlabo studentu iesaisti dažādos priekšmetos.

• Visaptveroša pieejamība un iekļaušana. MI rīki atbalsta studentus ar kustību ierobežojumiem, tulko saturu dažādās valodās un nodrošina atbalstu vājdzirdīgiem un vājredzīgiem, tādējādi paplašinot globālās klases pieejamību. Es redzu lielu potenciālu Tiago Kostas (Microsoft) vīzijā par AI-vadītām platformām un virtuālajām laboratorijām, kas uzlabotu pieejamību un iekļaušanu STEM izglītībā.

• Datu analīze un prognozējošā pieeja. MI spēj analizēt milzīgus datu apjomus, lai sniegtu pedagogiem vērtīgu ieskatu par studentu sniegumu, ļaujot identificēt mācību nepilnības un prognozēt riskus, nodrošinot agrīnu iejaukšanos. Dr. Kara Stern (SchoolStatus) uzsver datu analītikas un MI nozīmi hroniskas kavēšanās krīzes risināšanā, identificējot riskam pakļautos audzēkņus.

2. Pedagogu lomas maiņa un AI atbalsta ekosistēma

Mēs bieži dzirdam bažas, ka MI varētu aizstāt pedagogus. Tomēr mans redzējums, ko apstiprina daudzi nozares eksperti, ir pretējs: MI neaizstāj skolotājus, bet gan paplašina viņu spējas.

• Skolotājs kā "treneris. MI ļauj pedagogiem vairāk koncentrēties uz cilvēcisko saikni, motivāciju un emocionālo piesaisti. Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš to salīdzina ar trenera lomu: zināšanu ieguve kļūst lēta un vienkārša, bet patiesi vērtīgas ir prasmes un kompetences – spēja zināšanas pielietot praksē. Mūsu uzdevums ir palīdzēt studentiem "padarīt šīs zināšanas par daļu no sevis".

• Mākslīgā intelekta pratība. Šī transformācija prasa, lai augstskolu un skolu mācībspēks steidzami apgūtu MI praktiskos rīkus. Lai gan Latvijā daži skolotāji jau apmāca kolēģus, trūkst vienotas, nacionāla mēroga pieejas. Es uzskatu, ka šajā ziņā varam mācīties no starptautiskās pieredzes, piemēram, "Erasmus+" kursa "Artificial Intelligence for Education: Exploring the Frontiers of ICT", kas piedāvā praktiskas zināšanas par MI rīku izmantošanu un ētiskajiem aspektiem.

• MI kā "domāšanas partneris". MI var lieliski kalpot kā skolotāja palīgs ideju ģenerēšanā, uzdevumiem, atgriezeniskās saites sniegšanā un sarežģītu tēmu vienkāršošanā. Rojas vidusskolas vēstures skolotāja Inga Puntule un Tukuma Raiņa Valsts ģimnāzijas fizikas skolotājs Valdis Zuters jau aktīvi izmanto MI stundu plānošanai, pārbaudes darbu sagatavošanai un mājasdarbu izdomāšanai. Paredzams, ka 2025. gadā MI kļūs par "oficiālu skolotāja asistentu", palīdzot vērtēt un sniegt individualizētu atgriezenisko saiti.

• Personīgie MI asistenti. Arī izglītībā, mums arvien vairāk ir jākļūst par MI aģentu "vadītājiem". Pielāgotie MI asistenti/ aģenti šobrīd spēj sagatavot dokumentus pēc šablona, veidot pārbaudes jautājumu anketas, sagatavot mācību vielu un slaidus pēc jūsu definētiem parametriem. Tas prasa jaunas prasmes MI izmantošanā. Šis paradigmas maiņa nozīmē, ka mums jāiemācās izmantot MI kā "kolēģi un komandas locekli".

3. Ētiskie apsvērumi un izaicinājumi.

Lai gan MI piedāvā ievērojamas iespējas, tā integrācija izglītībā nav bez nopietniem ētiskiem apsvērumiem un izaicinājumiem, kas Latvijas izglītības profesionāļiem ir jārisina proaktīvi.

• Datu konfidencialitāte un drošība. MI sistēmas apstrādā milzīgus studentu datu apjomus, tostarp personīgo informāciju, akadēmiskos rezultātus un uzvedības modeļus, radot bažas par datu noplūdēm un ļaunprātīgu izmantošanu. Ir būtiski nodrošināt atbilstību datu aizsardzības likumiem (piemēram, GDPR) un ieviest caurspīdīgas privātuma politikas, kā arī samazināt vākto datu apjomu līdz minimumam un izmantot spēcīgas šifrēšanas metodes. Jāņem vērā, ka ES Mākslīgā intelekta akts klasificē MI sistēmu izmantošanu skolu un augstskolu eksāmenu, kā arī citu pārbaudes darbu novērtēšanai, kā augsta riska lietošanas gadījum (ES 2024/1689 III pielikuma 3. punkta b) apakšpunkts). Šī augsta riska klasifikācija nozīmē, ka pirms šādas MI izmantošanas mācību iestādei ir jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra, kā to nosaka akta 43. pants.

• Algoritmu objektivitāte un godīgums. MI algoritmi var reproducēt un pastiprināt esošās sociālās atšķirības un neobjektivitāti, ja tie tiek apmācīti uz nepietiekami daudzveidīgiem datiem. Tas var negatīvi ietekmēt minoritāšu studentus vai tos, kuriem ir nestandarta mācību vajadzības, ja vēsturiskie dati atspoguļo stereotipus vai nevienlīdzību. Lai uzlabotu taisnīgumu, ir jāveic datu audits neobjektivitātes meklējumos un jāpielāgo datu kopas, lai nodrošinātu visu iedzīvotāju grupu pārstāvību.

• Akadēmiskā integritāte un krāpšanās. Krāpšanās ar MI rīkiem joprojām ir viena no lielākajām bažām pedagogiem, kas apdraud novērtējumu objektivitāti. Latvijas skolās un augstskolās ir grūtības pierādīt MI izmantošanu studentu darbos, jo pašreizējās plaģiāta kontroles sistēmas nav ideālas MI noteikšanai un tās var apiet. Tāpēc ir steidzami jāizstrādā studentu līgumi par MI ģenerēta satura izmantošanu uzdevumos. Rīki, piemēram, Turnitin un Grammarly, jau piedāvā MI rakstīšanas noteikšanas rīkus, taču arvien pēdējā laikā arvien biežāk nepamana mākslīgā intelekta ģenerētus un ar humanizer programmām pielāgotus darbus.

• Pārmērīga paļaušanās uz MI un kritisko domāšanu. Pārmērīga paļaušanās uz MI var kavēt kritisko domāšanu, radošumu un patstāvīgu problēmu risināšanas prasmi. Ir jāņem vērā ka, Latvijas kultūrvēsturiskā informācija ir bijusi ierobežotā apjomā modeļu apmācībā un ne viss ir viegli atrodams reālā laika interneta pārlūkošanā. Un MI var kļūdīties ar šo informāciju. Esmu novērojis, ka Latvijas jaunieši, iespējams, kļuvuši "slinkāki", aizvien vairāk paļaujoties uz MI tūlītējām atbildēm, it īpaši kad modeļi kļūst arvien jaudīgāki.

• Cilvēciskās mijiedarbības saglabāšana. Manuprāt ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp MI atbalstītu apmācību un cilvēcisko vadību, lai nezaudētu empātiju un niansētu izpratni mācību procesā. Demonstrēt savu personīgo attieksmi. No tās studenti, skolēni iemācās visvairāk... Kā atzīmē Microsoft pārstāvji, "AI neaizstāj cilvēka elementu izglītībā, bet to papildina".

4. MI pratība un nākotnes prasmes: Sagatavošanās mainīgajai darba tirgus realitātei

Pasaule mainās strauji, un izglītības sistēmai ir jāsagatavo jaunieši rītdienai, kurā MI pratība būs tikpat svarīga kā lasītprasme un rēķinātprasme.

• MI zināšanas kā obligāta kompetence. MI pratība ir kļuvusi par vienu no vispieprasītākajām prasmēm darba tirgū, un studentiem ir jāsagatavojas nākotnei, kurā MI zināšanas ir nepieciešamas veiksmei. Līdz 2030. gadam 70% no darba vietās visbiežāk izmantotajām prasmēm mainīsies, un MI būs galvenais šo pārmaiņu katalizators.

• Kritiskā domāšana un datu izvērtēšana. Spēja atšķirt precīzu informāciju no nepatiesas jeb "graudus no pelavām" ir kļuvusi par kritiski svarīgu prasmi. Turklāt, kā liecina Microsoft pētījums, MI instrumentu izmantošana vienam pašam rada sliktākus rezultātus nekā to apvienošana ar tradicionālajām metodēm, kas uzsver nepieciešamību pēc analītiskās domāšanas.

• Adaptēšanās un sadarbība ar MI. Nākotnes darbiniekiem būs jāiemācās deleģēt uzdevumus MI asistentiem, aģentiem, vienlaikus saglabājot kontroli un domājot kā "menedžerim". Tas ietver spēju izmantot MI kā kolēģi un komandas locekli.

• Mūžizglītība kā jauns standarts. Tehnoloģiju straujā attīstība nozīmē, ka "mūžizglītība kļūs par jaunu normu", un mums būs nepārtraukti jāapgūst jauni mākslīgā intelekta rīki un izmantošanas procesi.

5. Stratēģiska MI integrācija Latvijas izglītības sistēmā: No domāšanas uz rīcību

Kamēr citās valstīs, piemēram, Igaunijā, jau notiek praktiska MI integrācija izglītībā, Latvijā mēs vēl esam diskusiju posmā. Esmu pārliecināts, ka mums ir jāsāk rīkoties.

• Vienotas vadlīnijas un IZM loma. Atšķirībā no Igaunijas, kur jau ir sākti pilotprojekti skolu pielāgotu MI rīku versiju ieviešanai sadarbībā ar "OpenAI" un "Google", Latvijā vēl notiek diskusijas, lai gan speciālisti jau darbojas. Mums ir nepieciešamas skaidras, valsts līmeņa vadlīnijas, politikas un pārvaldības ietvari MI izmantošanai skolās un augstskolās. Jāizstrādā caurspīdīgi noteikumi par MI ģenerēta satura izmantošanu, lai mazinātu krāpšanās risku un veicinātu atbildīgu lietošanu.

• Sadarbība starp visām pusēm. Veiksmīgai integrācijai nepieciešama cieša sadarbība starp pedagogiem, studentiem, administrāciju, tehnoloģiju attīstītājiem un likumdevējiem. Microsoft iesaka iesaistīt studentus MI izmantošanas stratēģiju izstrādē, lai nodrošinātu viņu vajadzību ievērošanu.

• Uz rezultātiem balstīta pieeja. MI ieviešanai jābūt pamatotai ar pierādījumiem par tās ietekmi uz studentu rezultātiem, nevis tikai inovāciju inovācijas dēļ. Mums jāsakoncentrējas uz to, kā MI var risināt reālas izglītības problēmas un uzlabot mācību pieredzi.

Kā nozares eksperts, esmu pārliecināts, ka stratēģiska pieeja MI integrācijai, kas sabalansē inovāciju ar ētiskajiem principiem un praktisko pielietojumu, ir atslēga Latvijas izglītības panākumiem nākotnē.